Dzimis 1897.gada 1.oktobrī Ventspilī, miris 1964.gada
12.aprīlī Toronto. Gleznotājs. Viens no retajiem modernistiem 1930.gadu latviešu
glezniecībā. Braucis uz kuģiem, apmeklējis mākslas skolas Ņujorkā un Klīvlendā.
Profesionālo izglītību ieguvis Antverpenē - vispirms Karaliskajā Mākslas akadēmijā
(1922 - 1927), pēc tam Augstākajā Mākslas institūtā pie I. Opsomera (līdz 1934).
Individuālais stils tuvs gleznieciskajiem beļģu ekspresionistiem, līdztekus
apliecinājis interesi par vecmeistariem. Raksturīgs ekspresīvs, temperamentīgs,
pastozs gleznojums, spēcīgi spilgtu krāsu un gaismēnu kontrasti, tumši foni,
galvenais izteiksmes līdzeklis - kolorīts. Gleznojis pilsētas ainavas, figurālas
kompozīcijas, portretus, klusās dabas (ziedus). Viens no pirmajiem latviešu mākslā
pievērsies modernās lielpilsētas tematikai(ostas, tirgus, bulvāru, karnevāla, pūļa
motīvi, sporta tēma), iemūžinājis laikmetīgu pilsētnieces tēlu daudzos
sievas portretos. Strādājis eļļas tehnikā, darinājis lielformāta ofortus.
1944.gadā emigrēja (Vācija, Šveice, Kanāda).
Lit.: Siliņš J. Latvijas māksla: 1915 - 1940, I. Stokholma,
1988; Suta T. Grēksūdze // Māksla, 1984, Nr.1; Lapiņa R. Jānis Ferdinands Tīdemanis
// Studija, 1998, Nr.2
|