Dzimis 1894.gada 6.oktobrī Gostiņinā (Polijā), miris 1966.gadā 13.oktobrī Romā. Gleznotājs, grafiķis, darbojies vitrāžā, scenogrāfijā, rakstījis par mākslu (arī ar pseidonīmu Palmēnu Klāvs).
Mācījies Pēterburgā Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā  pie N. Rēriha, I. Biļibina (1909 - 1911), M. Bernšteina mākslas studijā (1911- 1913), pie J.  Madernieka Rīgā (1913 - 1914), privātās mākslas skolās Pēterburgā (1914 - 1915). 1920. gadu sākumā apmeklējis Berlīni, Romu, Florenci, Kapri. Blakus kubisma, konstruktīvisma iespaidiem būtiska interese par Itālijas mākslu, latviešu tautas mākslu. Piedalījies "Rīgas mākslinieku grupas" izstādēs. Gleznojis klusās dabas, portretus, ainavas. Nozīmīgs ieguldījums grāmatu grafikā (A. Brigadere "Spēka dēls" 1923, "Melnās pasakas" 1925, V. Plūdons "Eža kažociņš" 1927,  A. Čaks  "Umurkumurs" 1932 u.c.) Individuālajā stilā saliedējas smalka stilizācija, dekorativitāte, tieksme pēc eksotikas, ornamentālisma ar vienkāršojumu, skaidrību, pirmatnību.  Darinājis metus porcelāna apgleznojumiem (Jesena, Kuzņecova porcelāna fabrikām).
1944.gadā emigrējis uz Zviedriju.
LIT.: Latviešu tēlotāja māksla: 1860 - 1940. R., 1986; Siliņš J. Latvijas māksla:1915 -1940, III. Stokholma, 1993; Andrušaite Dz. Niklāvs Strunke savās vēstulēs un ārpus tām // Latviešu tēlotāja māksla. R., 1988, 93. - 115.lpp.; Strunke N. Svētā birze. Stokholma, 1964; Niklāva Strunkes Trimdas grāmata,1971.

Sākumlapa | Virtuālā mākslas galerija