Dzimis 1877.gada 13.oktobrī Rīgā, miris 1914.gada 16.maijā Pēterburgā.
Gleznotājs un mākslas teorētiķis, viens no modernisma aizsācējiem latviešu
mākslā, nozīmīgs 20.gs.sākuma krievu avangarda mākslas parādību kontekstā.
Mācījies V.Blūma mākslas skolā Rīgā (1895 1902), J.Ciongļinska
privātstudijā, pēc tam Mākslas akadēmijā Pēterburgā (1905 - 1914). Studiju
laikā devies ārzemju ceļojumos uz Itāliju, Skandināviju, Franciju, Beļģiju,
Holandi. Iepazinis viduslaiku mākslu, nēģeru tēlniecību, franču modernismu u.c.
No 1910.gada darbojies krievu mākslinieku grupējumā "Sojuz molodjoži"
(Jaunatnes savienība)un kļuvis par tās ideologu. Krievu valodā ar pseidonīmu
Vladimirs Markovs publicējis apcerējumus par primitīvo tautu mākslu un mākslas
teorijas jautājumiem, būtiskākie - "Daiļrades principi plastiskajās
mākslās. Faktūra"(1914) un "Nēģeru māksla"(1919). Glezniecībā
V.Matveja mantojums pārsvarā ir nelielas, eksperimentālas krāsu studijas (primitīvās
mākslas, postimpresionisma, fovisma iespaidi), galvenais izteiksmes līdzeklis -
krāsa un tās emocionālā ekspresija. Darinājis arī fantastiskas simboliska rakstura
kompozīcijas.
Lit.: Māksla un arhitektūra biogrāfijās, II. R., 1996, 103.- 104.lpp.;<>
Latviešu tēlotāja māksla: 1860 1940. R., 1986; Siliņš J. Latvijas māksla: 1800
1914, II. Stokholma, 1980; Howard J. The Union of Yoth: An Artists' Society of the
Russian Avantgarde. Manchester, 1992; Unerwartete Begegnung: lettische Avantgarde: 1910
1935. Köln, 1990; Kovtuns J. Vladimirs Markovs un āfrikāņu mākslas atklāšana //
Grāmata, 1990, Nr.5
|