Dzimis 1891.gada
24.aprīlī Rīgā, miris 1920.gada 1.februārī Parīzē. Gleznotājs. Viens no
modernisma aizsācējiem latviešu glezniecībā, savā daiļradē veiksmīgi saliedējis
eiropeisko un nacionālo. Mācījies Minhenē (1909 - 1910) pie Š.Holloši, Parīzē
(1910 - 1914) privātās "akadēmijās" pie K.van Dongena, Š.Gerēna u.c.,
kubistu skolā "La Palette", guvis plašu informāciju par Eiropas klasisko un
laikmetīgo mākslu. Blakus franču modernās mākslas iespaidiem (P.Sezans, A.Derēns)
saglabājis noturīgu interesi par vecmeistariem. Individuālo stilu raksturo
vispārināts tēlojums, sintezētas, vienkāršotas formas, nosacīti krāsu salikumi.
Pēc atgriešanās Rīgā izveidojis mākslinieku kopu "Zaļā puķe" (1914 -
1915). Gleznojis portretus, I pasaules kara gados kā viens no pirmajiem latviešu
mākslā pievērsies bēgļu un strēlnieku tematikai - cikli "Bēgļi"
(1915 - 1917), "Latviešu strēlnieki" (1916 - 1917), darinājis t.s. Austrumu
ciklu (1918 - 1919). Mobilizēts karadienestā (1916 - 1919), pēc demobilizācijas
strādājis Latvijas vēstniecībā Parīzē.
LIT.: Māksla un arhitektūra biogrāfijās, I. R., 1995; Vipers B. Jāzeps Grosvalds. R.,
1938; Grosvalds J. Persijas ainas. Stokholma, 1978; Siliņš J. Latvijas māksla; 1800 -
1914, I. Stokholma, 1988; Soikāns J. Jāzeps Grosvalds // Latvju Māksla, 1971, Nr. 3;
Kļaviņš E. Gadsimtu vecs Jāzeps Grosvalds // Diena, 1991.g. 27.aprīlī, 2.maijā.
|