Dzimis 1887.gada
23.septembrī Jelgavas apr. Platones pag. Zīlēnos, miris 1975.gada 29.janvārī Rīgā.
Gleznotājs. Mācījies J.Valtera studijā Jelgavā (1903), pie V.Purvīša (1904). Pēc
līdzdalības 1905.gada revolūcijas notikumos emigrējis, mākslas studijas atsācis
Kopenhāgenā (ap 1907), ar pieņemtu uzvārdu studējis Briseles Karaliskajā Mākslas
akadēmijā (1908 - 1913), apmeklējis Ž.P.Loransa darbnīcu Parīzē (1913 -
1914). "Rīgas mākslinieku grupas" biedrs (1920 1938). Gleznojis
figurālas kompozīcijas, portretus, ainavas, klusās dabas, nozīmīgs kā lauku žanra
tradīciju veidotājs latviešu glezniecībā. Agrīnajā daiļradē iezīmējas
stilistiskas pārvērtības postimpresionisma, agrīna modernisma virzienu ietekmē.
1930.gados raksturīgs glezniecisks jaunreālisms, pats mākslinieks centies būt
"ārpus stila". Strādājis eļļas, akvareļa, pasteļa tehnikās. Latvijas
Mākslas akadēmijas pedagogs (1925 - 1942, 1944 - 1953), Figurālās glezniecības
meistardarbnīcas vadītājs (1932 - 1942). Darbojies kā "Latviešu konversācijas
vārdnīcas" vispārējās mākslas vēstures nodaļas vadītājs (1928 - 1940),
līdzautors grāmatai "Franču jaunlaiku glezniecība"(1940, kopā ar K.
Eliasu), publicējies presē.
Lit.: Māksla un arhitektūra biogrāfijās, I. R., 1995, 146. - 147. lpp.;<> Osmanis A.
Ģederts Eliass. R., 1995 (MME); Latviešu tēlotāja māksla: 1860 1940. R., 1986;
Siliņš J. Latvijas māksla: 1915 1940, I. Stokholma, 1988; Unerwartete Begegnung:
lettische Avantgarde: 1910 1935. Köln,1990.
|